Komplektizdevumu 6. klasei veido Vēsmas Veckāganas mācību grāmatas, Eginas Birzgales un Zanes Matesovičas burtnīcas.

Mācību viela komplektizdevumā ir sakārtota 7 nodaļās:

• Valodas un rakstības attīstība
• Saziņas situācijas raksturojum
• Teksta plānošana, domāšana, rakstīšana. Intervija
• Vārds teikumā jeb teikuma locekļi
• Pieturzīmes teikuma beigās un starp salikta teikuma daļām
• Vārdu iedalījums vārdšķirās
• Melnraksta labošana (atkārtojuma uzdevumi)

Mācību vielas izkārtojumam grāmatā un burtnīcā ir izmantots tāds pats didaktiskais princips kā 5. klases komplektizdevumā. Katras nodaļas beigās mācību grāmatā vai/un burtnīcā ir atkārtojuma uzdevumi (arī pašpārbaudes darbi), kuros iekļauti testi par teorijas jautājumiem un praktiski vingrinājumi mācību satura atkārtošanai un prasmju nostiprināšanai, savukārt skolotāja grāmatā ir kopējami pārbaudes darbi ar punktu sistēmas skaidrojumu.

Mācību programmā 6. klasei paredzētas 140 mācību stundas. To ir veidojis autoru kolektīvs V. Veckāganas vadībā, balstoties uz latviešu valodas pamatizglītības standartu (2004) un izmantojot ISEC piedāvātos programmu paraugus.

Standartā ir noteikts, ka, beidzot 6. klasi, skolēni «nosaka vārdu piederību vārdšķirai pēc to gramatiskajām pazīmēm», bet, beidzot 9. klasi, «izprot vārdšķiru sistēmu». Mūsu autoru kolektīvs piedāvā programmu, kurā 5. un 6. klasē skolēni tiek iepazīstināti ar visām vārdšķirām, bet tās netiek mācītas padziļināti, tikai tik daudz, lai skolēni atbilstoši standarta prasībām varētu noteikt vārda piederību vārdšķirai. Savukārt 7. klasē galvenokārt tiek mācīta morfoloģija — resp., visas 10 vārdšķiras vienotā sistēmā. 5. un 6. klasē akcentēta komunikatīvās kompetences, valoddarbības veidu (lasīšanas, rakstīšanas, klausīšanās, runāšanas), mācīšanās prasmju (t. sk. projektu veidošanas prasmju) attīstīšana, domrakstu mācība, leksikoloģija, pieturzīmju lietošana tekstā, īpaši tiešās runas, uzrunas, vienlīdzīgu teikuma locekļu atdalīšana, teikuma virslocekļu un teikuma palīglocekļu funkcijas izpratnes veidošana, vārdu pareizrakstība. Šie jautājumi 7. klasē ir ietverti uzdevumos, savukārt kā vienota sistēma padziļināti tiek apgūta morfoloģija.

Vārddarināšanas līdzekļi vispārināti ir skatīti 5. klasē. 6. klases uzdevumos ir tikai atkārtojums, jo nekas jauns šai jomā mācīts netiek. Padziļināti skolēni vārdddarināšanas jautājumus saistībā ar katru vārdšķiru aplūkos 7. klasē.

Tematā «Saziņas situācijas raksturojums» ir iekļauts atkārtojums par 5. klasē apgūtajiem jautājumiem (atsevišķu saziņas situācijas komponentu noteikšana) un padziļinājums (saziņas situācijas raksturojums).

Katrā nodaļā vairāk akcentēta viena metodisko paņēmienu grupa. 1. nodaļā — daudzveidīgs darbs ar tekstu, 2. nodaļā — lomu spēles un dialoga veidošana, 3. nodaļā — aptauja, intervēšana, 4. nodaļā — domraksta (apraksta, vēstījuma) veidošana, 5. nodaļā — interpunkcijas mācības paņēmieni (shēmas), 6. nodaļā — didaktiskās spēles un informācijas vizualizēšana, 7. nodaļā — projektu metode.

Jebkuram cilvēkam, jo īpaši pusaudzim, lai viņš spētu sakārtot savu pieredzi un nodot to citiem, pašapliecināties, paust savas sajūtas vai izjūtas, iegūt jaunu pieredzi (apgūt valodas sistēmu!), ir nepieciešama viņam tuva tematika, par ko lasīt, runāt, domāt. Tāpēc komplektizdevumā ir izmantoti gan latviešu autoru, gan tulkotu darbu fragmenti, izvēloties tieši konkrētajam vecumposmam svarīgas tēmas (tās ir nosauktas «Skolotāja grāmatas» komentāros), lai skolēni mācītos valodas teoriju saistībā ar sev svarīgiem jautājumiem.

Sagatavošanā ir "Vingrinājumu krājums 5. un 6. klasei", lai skolēni varētu atkārtot 5. klasē mācīto un nostiprināt 6. klasē apgūto.