Piektajā klasē turpinās aizsākto tematu aplūkošana, taču pētāmo jautājumu un jēdzienu loks kļuvis plašāks un dziļāks. Skolēniem ir vairāk attīstījusies abstraktā domāšana, palielinājušās koncentrēšanās un darba spējas, pilnveidojušās prasmes vērot, darboties praktiski, analizēt un secināt. Jautājumi, kas līdz tam tika skatīti priekšstatu līmenī, 5. klasē tiek apgūti konkrētāk, precīzāk, detalizētāk. Tā, piemēram, ūdens stāvokļu maiņu var aplūkot jau salīdzinājumā ar citu vielu īpašībām, nosakot vielu agregātstāvokļus, kušanas un viršanas temperatūras. Palielinās arī praktisko nodarbību īpatsvars materiāla apguvē. Liela vērība tiek pievērsta drošības noteikumiem, strādājot ar dažādām ķīmiskām vielām, pētot ķīmiskās pārvērtības, piemēram, karsējot vai dedzinot kādas vielas.

Tā kā dabaszinības ir bāze atsevišķo konkrēto mācību priekšmetu apguvei, palielinās astronomijas, ģeogrāfi jas, bioloģijas, īmijas un fizikas jēdzienu skaits. Daudz tiek domāts, lai to skaidrojums būtu vienkāršs, korekts un nebūtu pretrunā ar attiecīgajā priekšmetā lietoto skaidrojumu. Tiek ievērota terminoloģijas vienveidība.

Komplektizdevumā vielas izkārtojums nav nejaušs. Tas ir izvēlēts tā, lai būtu pēc iespējas lielāka jautājumu sasaiste un integrācija, lai veidotos loģiska, pamatota pāreja uz nākamo tematu. Dabaszinību standarta obligātajam saturam atbilstošie temati 5. klasē tiek aplūkoti šādās nodaļās:

• Saules sistēma
• Atmosfēra un procesi, kas ar to saistīti
• Dzīvās būtnes uz Zemes
• Vielas un to pārvērtības
• Skaņa
• Dabas ainavas uz Zemes